izbraukt
izbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. braucu darbības vārds
1.intransitīvs Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzbraukt no garāžas.
- Izbraukt no garāžas.
- Izbraukt pagalmā.
- Izbraukt caur mežu.
- Automobilis izbrauca cauri viaduktam uz šosejas.
- transitīvs Izbraukt pilsētu dažās stundās.
1.1.transitīvs Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
PiemēriIzbraukt mašīnu no garāžas, zirgu no staļļa.
- Izbraukt mašīnu no garāžas, zirgu no staļļa.
2.intransitīvs Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
PiemēriIzbraukt komandējumā.
- Izbraukt komandējumā.
- Izbraukt uz laukiem.
- Jaunieši izbraukuši slēpot.
2.1.Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
PiemēriIzbraukt agri no rīta.
- Izbraukt agri no rīta.
3.intransitīvs Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
PiemēriIzbraukt pa šaurajiem vārtiem.
- Izbraukt pa šaurajiem vārtiem.
- Autovadītājs veiksmīgi izbrauca pa līkumaino kalnu ceļu.
4.transitīvs Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
PiemēriBedrains, izbraukts ceļš.
- Bedrains, izbraukts ceļš.
- Izbraukt apstādījumus.
4.1.Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
PiemēriIzbraukt bedres.
- Izbraukt bedres.
- Iet pa slēpju izbrauktām sliedēm.
5.transitīvs Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIzbraukt Lietuvu.
- Izbraukt Lietuvu.
- Koris izbrauca ārzemes.
6.sarunvaloda, transitīvs Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzbraukt roku cauri matiem.
- Izbraukt roku cauri matiem.
- Sieviete steigā izbrauca ķemmi caur matiem.
7.sarunvaloda, intransitīvs Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
PiemēriIzbraukt cauri grāmatai, rakstam.
- Izbraukt cauri grāmatai, rakstam.
- Skolēns izbrauca cauri uzdotajai vielai.