izbraukums
izbraukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
PiemēriIzbraukums zaļumos.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
PiemēriIzbraukuma sesija.