izbrīnīties
izbrīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Brīnīties un pabeigt brīnīties.
PiemēriIzbrīnīties par atklātību.
- Izbrīnīties par atklātību.
- Viņš bija ļoti izbrīnījies.