Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbungot
izbungot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izspēlēt ar bungām.
PiemēriIzbungot pirmos ritmus.
1.1.sarunvaloda Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm).
PiemēriMēģināt uz klavierēm izbungot dziesmiņu.