izbruģēt
izbruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
PiemēriIzbruģēt ceļu.
- Izbruģēt ceļu.
- Staigāt pa izbruģētu laukumu.