Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izburbēt
izburbēt 3. pers. -burbē, pag. -burbēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt irdenam, porainam.
PiemēriIzburbējusi ledus kārta klāja ezeru.
1.1.Kļūt nelīdzenam; uztūkt.
PiemēriIzburbējusi dzērāja seja.