izbrīvēt
izbrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
izbrīvēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
PiemēriIzbrīvēt darbinieku uz stundu.
1.1.Atbrīvot (telpu).
PiemēriIzbrīvēt istabu remontam.