izbrīnīt
izbrīnīt 3. pers. -a, arī -ī, pag. -īja darbības vārds; transitīvs
Radīt izbrīnu.
PiemēriDzirdētais klausītājus izbrīnīja.
- Dzirdētais klausītājus izbrīnīja.
- Izbrīnīt klātesošos ar savu uzvedību.