Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izburkšķēt sarunvaloda
izburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēju transitīvs, darbības vārds
Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
PiemēriAtbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.