izburkšķēt sarunvaloda
izburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēju darbības vārds; transitīvs
Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
PiemēriAtbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.
- Atbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.