izbužināt
izbužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
PiemēriIzbužināt matus.
- Izbužināt matus.
- Zvirbulis izbužināja samirkušās spalvas.
1.1.Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
PiemēriIzbužināt spilvenu.
- Izbužināt spilvenu.