izcelties
izcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Iesākties, rasties.
PiemēriNo lielā karstuma izcēlās meža ugunsgrēks.
2.Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
PiemēriIzcelties krastā.
3.Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
PiemēriVirs zemes izcēlušies kurmju rakumi.
3.1.Piecelties, uzcelties.
PiemēriSlimnieks lēni izcēlās no gultas.
4.Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
PiemēriGaišajā sejā izcēlās meitenes zilās acis.
4.1.Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
PiemēriIzcelties ar lielām darbaspējām un talantu.
4.2.Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
PiemēriKristāla trauki izceļas ar neparastu mirdzumu.