izceļotājs
izceļotājs [izceļuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
izceļotāja [izceļuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
PiemēriIzceļotāji uz ārzemēm.
- Izceļotāji uz ārzemēm.
- Izvietot izceļotājus.