izcēlums
izcēlums [izcȩ̂lùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → izcelt.
PiemēriRaksta svarīgo daļu izcēlums.
- Raksta svarīgo daļu izcēlums.
1.1.No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
PiemēriVirsraksta izcēlums ar treknākiem burtiem.
- Virsraksta izcēlums ar treknākiem burtiem.
2.Izcilnis, paaugstinājums.
PiemēriZemes izcēlumi nelīdzenajā pļavā.
- Zemes izcēlumi nelīdzenajā pļavā.