izcelt
izcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
1.Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzcelt no pagraba mucas.
- Izcelt no pagraba mucas.
- Slimnieks izcēla kājas no gultas.
- Bērnu izcēla no ratiņiem.
1.1.Izzvejot, izmakšķerēt.
PiemēriZvejnieki uz kuģa izcēla bagātu lomu.
- Zvejnieki uz kuģa izcēla bagātu lomu.
2.Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
PiemēriIzcelt braucējus krastā.
- Izcelt braucējus krastā.
- Izcelt kuģa pasažierus ar laivām.
- Izcelt desantu.
3.Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
PiemēriViņš ienāk lieliem soļiem, galvu izcēlis.
- Viņš ienāk lieliem soļiem, galvu izcēlis.
- Sadzirdot troksni, suns izcēla ausis.
4.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
PiemēriIzcelt mežapīles.
- Izcelt mežapīles.
- Izcelt zaķēnu.
4.1.sarunvaloda Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
PiemēriIzcelt no gultas.
- Izcelt no gultas.
5.Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
PiemēriIzcelt daiļdarba galveno domu.
- Izcelt daiļdarba galveno domu.
- Izcelt ziedu kompozīcijā rozes.
5.1.Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
PiemēriIzcelt jauno zinātnieku nopelnus.
- Izcelt jauno zinātnieku nopelnus.
- Izcelt darbinieku labās īpašības.
- Censties sevi izcelt.
5.2.Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
PiemēriIzcelt definīciju ar pasvītrojumu.
- Izcelt definīciju ar pasvītrojumu.
- Izcelt tekstā citātus.
5.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
PiemēriTērps izceļ auguma sievišķīgās līnijas.
- Tērps izceļ auguma sievišķīgās līnijas.
- Baltā krāsa izceļ brūno iedegumu.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)celt (dienas) gaismā.
- (Iz)celt (dienas) gaismā idioma — atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).