izcelt
izcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
1.Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzcelt no pagraba mucas.
1.1.Izzvejot, izmakšķerēt.
PiemēriZvejnieki uz kuģa izcēla bagātu lomu.
2.Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
PiemēriIzcelt braucējus krastā.
3.Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
PiemēriViņš ienāk lieliem soļiem, galvu izcēlis.
4.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
PiemēriIzcelt mežapīles.
4.1.sarunvaloda Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
PiemēriIzcelt no gultas.
5.Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
PiemēriIzcelt daiļdarba galveno domu.
5.1.Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
PiemēriIzcelt jauno zinātnieku nopelnus.
5.2.Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
PiemēriIzcelt definīciju ar pasvītrojumu.
5.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
PiemēriTērps izceļ auguma sievišķīgās līnijas.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)celt (dienas) gaismā.