izbradāt
izbradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
PiemēriIzbradāt puķu dobes, dārzu.
2.Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
PiemēriIzbradāt visu krastmalu.