mantija
mantija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
PiemēriTiesneša mantija.
- Tiesneša mantija.
- Priestera mantija.
- Karaļa mantija.
- Viņš bija tērpies melnā absolventa mantijā.
2.joma: zooloģija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
3.joma: ģeoloģija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
PiemēriZemes mantijas augšējā daļa.
- Zemes mantijas augšējā daļa.
Cilme:No grieķu mantion ‘apmetnis, mētelis’.