manta
manta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas kādam pieder, uz ko kādam ir tiesības; īpašums.
PiemēriNekustamā manta.
- Nekustamā manta.
- Kustamā manta.
- Valsts manta.
- Laulības laikā iegūtā manta.
- Mantas dalīšana.
- Laulāto mantas šķirtība.
2.Materiālu vērtību kopums; bagātība.
PiemēriAtrast apslēptu mantu.
- Atrast apslēptu mantu.
- Tikt pie mantas.
- Mantu kults.
2.1.Garīgās vērtības.
PiemēriLatvju gara mantas.
- Latvju gara mantas.
- Brīvība ir visdārgākā manta pasaulē. Un, protams, arī gods.
3.Priekšmets, lieta.
PiemēriNoderīga manta.
- Noderīga manta.
- Pazudušās mantas.
- Sakraut mantas mašīnā.
- Vecu mantu uzpircējs.
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar mantu.
- Apaugt ar mantu — iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
Stabili vārdu savienojumiManta, ko kodes un rūsa maitā. Reta manta. Sēdēt uz savas mantas.
- Manta, ko kodes un rūsa maitā idioma — materiālās vērtības.
- Reta manta — saka par ko ļoti vērtīgu.
- Sēdēt uz savas mantas idioma — sarunvaloda saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.