mans
mans piederības vietniekvārds; vīriešu dzimte
mana piederības vietniekvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
PiemēriMana soma.
- Mana soma.
- Mana grāmata.
- Mans dzīvoklis.
- Mana automašīna.
- Te būs mani dokumenti.
Stabili vārdu savienojumiPiemini manus vārdus.
- Piemini manus vārdus — saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
1.1.Tāds, kas ir daļa no paša ķermeņa.
PiemēriManas rokas, acis.
- Manas rokas, acis.
Stabili vārdu savienojumi(Tikai) pār manu līķi. Pazūdi no manām acīm!
- (Tikai) pār manu līķi idioma — saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- Pazūdi no manām acīm! idioma — izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar paša personību, attiecas uz to.
PiemēriMana dzimtene.
- Mana dzimtene.
- Mans viedoklis.
- Mans raksts ir nodrukāts žurnālā.
- Mans bērns jau iet skolā.
- Tas ir mans draugs.
Stabili vārdu savienojumiDievs ir mans liecinieks.
- Dievs ir mans liecinieks idioma — saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
1.3.Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
PiemēriMans mīļais!
- Mans mīļais!
2.sarunvaloda, neliterārs Es.
PiemēriMans ies uz skolu.
- Mans ies uz skolu.
Stabili vārdu savienojumiPa manam.
- Pa manam — pēc mana prāta, manuprāt.
Stabili vārdu savienojumiVai manu dieniņ! Vai manu, vai!
- Vai manu dieniņ! idioma — saka satraukumā, izbailēs.
- Vai manu, vai! — izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs.