īpašums
īpašums lietvārds; vīriešu dzimte
Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
PiemēriPrivātais īpašums.
- Privātais īpašums.
- Valsts īpašums.
- Iegūt īpašumā.
Stabili vārdu savienojumiĪpašuma tiesības. Nekustamais īpašums.
- Īpašuma tiesības — tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
- Nekustamais īpašums — kādam piederošā zeme, māja, būves.
- Nostiprināt īpašuma tiesības — ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
Stabili vārdu savienojumiIntelektuālais īpašums.
- Intelektuālais īpašums — autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).