īpatnējs
īpatnējs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
īpatnēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
īpatnēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
PiemēriĪpatnējs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda atšķirība no citiem, savdabīgums.
PiemēriĪpatnējs žests.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējā siltumietilpība.