īpatnējs
īpatnējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
īpatnēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
īpatnēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
PiemēriĪpatnējs cilvēks.
- Īpatnējs cilvēks.
- Īpatnēja garša, smarža.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda atšķirība no citiem, savdabīgums.
PiemēriĪpatnējs žests.
- Īpatnējs žests.
- Ģērbties īpatnēji.
1.2.Specifisks.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējais siltums. Īpatnējais svars.
- Īpatnējais siltums — siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- Īpatnējais svars — fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- Īpatnējais tilpums — tilpums, kuru aizņem viena vielas masas vienība.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumietilpība — katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.