īpatnis
īpatnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
īpatne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vīriešu dzimte Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
PiemēriPasaulē palikuši tikai daži šo dzīvnieku īpatņi.
2.Īpatnējs cilvēks; savādnieks.