savdabīgs
savdabīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
savdabīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
savdabīgi apstākļa vārds
savdabība lietvārds; sieviešu dzimte
savdabīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
PiemēriDzejniekam bija savdabīga cilvēka slava.
- Dzejniekam bija savdabīga cilvēka slava.
- Meksikāņu gleznotājas biogrāfija atklāj maģiski pievilcīgu un savdabīgu sievieti.
- Teiču rezervāta lielāko daļu aizņem sūnu purvs ar tam raksturīgu savdabīgu augu un dzīvnieku valsti.
1.1.Atšķirīgs, īpatnējs.
PiemēriKrustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts.
- Krustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts.
- Savdabīgs humors.
- Savdabīga glezna, izrāde.