savārstīt
savārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārstījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
PiemēriRakstā savārstītas gudras, bet tukšas frāzes.
- Rakstā savārstītas gudras, bet tukšas frāzes.
1.1.Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
PiemēriRuna šķita savārstīta, bija grūti izsekot domai.
- Runa šķita savārstīta, bija grūti izsekot domai.
- Filmai ir paviršs un savārstīts scenārijs.