savārīt
savārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
PiemēriSavārīt upenes ievārījumā.
- Savārīt upenes ievārījumā.
- Savārīt ābolus kopā ar brūklenēm.
- Ja sīrups labi savārīts, tas nebojājas.
- Kad ogas savārījušās, tās noņem no uguns un izberž caur smalku sietu.
1.1.Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSavārīt ziemai ievārījumus.
- Savārīt ziemai ievārījumus.
- Savārīju vairāk nekā desmit burciņu jāņogu želejas.
1.2.Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
PiemēriSavārīt kartupeļus putrā.
- Savārīt kartupeļus putrā.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)vārīt ziepes. Izstrēbt (savārīto) putru. Savārīt mēslus. Savārīt sūdus.
- (Sa)vārīt ziepes idioma — sarunvaloda nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- Izstrēbt (savārīto) putru idioma — sarunvaloda tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- Savārīt mēslus idioma — sarunvaloda, neliterārs nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- Savārīt sūdus idioma — sarunvaloda, neliterārs nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.