Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
savandīt
-u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
darbības vārds; atgriezenisks
1.Vandot sajaukt.
PiemēriAtnācu mājās – durvis uzlauztas, mantas savandītas.
1.1.Sajaukt.
PiemēriVējš savanda matus.
2.Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
PiemēriCeļa vietā ir traktora riteņu savandīts dubļu klajums.