savandīt
savandīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savandīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vandot sajaukt.
PiemēriAtnācu mājās – durvis uzlauztas, mantas savandītas.
- Atnācu mājās – durvis uzlauztas, mantas savandītas.
- Bērni savandījuši istabu.
- Atstāt savaldītu gultu.
1.1.Sajaukt.
PiemēriVējš savanda matus.
- Vējš savanda matus.
- pārnestā nozīmē Pārmaiņas iebrāžas mūsu dzīvē kā viesulis, savanda mierīgo dzīves ritējumu.
2.Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
PiemēriCeļa vietā ir traktora riteņu savandīts dubļu klajums.
- Ceļa vietā ir traktora riteņu savandīts dubļu klajums.
- Mašīnas savandījušas nogāzi.