savaldīt
savaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
PiemēriPedagogam jāprot savaldīt skolēnus un noturēt to uzmanību.
1.1.Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
PiemēriSavaldīt trakojošu zirgu.
1.2.Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
PiemēriŠoferis nespēja auto savaldīt, to sanesa, un mašīna nobrauca no ceļa.
1.3.Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSavaldīt emocijas.
1.4.Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
PiemēriDusmās vīrs nespēja savaldīt rokas un uzbruka pāridarītājam.
2.Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
PiemēriVējam te tiešām ir kur ieskrieties, to tikai nedaudz savalda nelielā bērzu birzīte.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
PiemēriSavu lokainos matus varu savaldīt tikai ar matu taisnotāju.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt mēli. Savaldīt muti.