Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
savārtīt
savārtīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
savārtīties atgriezenisks, darbības vārds
Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
PiemēriSavārtīts mētelis.