savārtīt
savārtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārtīties darbības vārds; atgriezenisks
Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
PiemēriSavārtīts mētelis.
- Savārtīts mētelis.
- Viņa drēbes bija savārtītas, viscaur eļļas traipos.
- Suns savārtījis smiltīs balto kažoku.