savdabis
savdabis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds
savdabe dsk. ģen. -bju lietvārds
1.Savdabīgs cilvēks.
PiemēriPēteris kopš jaunības dienām skaitījās savdabis – dabas draugs, vientulis.
1.1.Savdabīgs dzīvnieks, augs.
PiemēriKaut arī svilpji pieder žubīšu dzimtai, tie savā ziņā ir savdabji, jo to dzīves stils būtiski atšķiras no citiem žubīšu dzimtas putniem, kas mājo Latvijā.