Paplašinātā meklēšana
Meklējam savdabīgs.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (15):
- pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- neatkārtojams Tāds, kam nav līdzīgu; savdabīgs, vienreizējs.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- oriģināls Tāds, kas atšķiras no citiem; neparasts; savdabīgs.
- īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- īpatnējs Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
savdabīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV