unikāls
unikāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
unikāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
unikāli apstākļa vārds
unikalitāte lietvārds; sieviešu dzimte
unikālums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
PiemēriUnikāls dabas piemineklis.
- Unikāls dabas piemineklis.
- Unikālas ērģeles.
- Unikāli dokumentālās filmas kadri.
- Dzērienam piemīt unikāla garša.
1.1.Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
PiemēriBūtībā katrs cilvēks ir unikāls.
- Būtībā katrs cilvēks ir unikāls.
- Vectēvs bija unikāla personība.
- Savā patiesīgumā unikāla aktrise.
Cilme:No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus ‘vienreizējs’.