unificēt
unificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
PiemēriUnificēt elektromobiļu uzlādes ierīces.
1.1.joma: jurisprudence Apvienot, pakļaut vienai normai.
PiemēriUnificēt līgumtiesības.
Cilme:No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni ‘viens’ un facere ‘darīt’.