unikāls
unikāls -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
unikāla -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
unikāli apstākļa vārds
unikalitāte sieviešu dzimte, lietvārds
unikālums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
PiemēriUnikāls dabas piemineklis.
1.1.Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
PiemēriBūtībā katrs cilvēks ir unikāls.
Cilme:No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus ‘vienreizējs’.