ūnikums
ūnikums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
PiemēriIzdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
1.1.sarunvaloda Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
Piemēri"Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
Cilme:No latīņu unicum.