Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
savdabīgs
-ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
īpašības vārds; sieviešu dzimte
apstākļa vārds
lietvārds; sieviešu dzimte
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
PiemēriDzejniekam bija savdabīga cilvēka slava.
1.1.Atšķirīgs, īpatnējs.
PiemēriKrustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts.