Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
oriģināls2
oriģināls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
oriģināla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
oriģināli apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav tulkots no citas valodas.
Stabili vārdu savienojumiLasīt oriģinālā.
1.1.Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
PiemēriSeno romiešu radīti oriģināli gleznojumi.
2.Pirmreizējs.
PiemēriOriģinālās zāles.
3.Tāds, kas atšķiras no citiem; neparasts; savdabīgs.
PiemēriOriģināls cilvēks.
Cilme:No latīņu originalis ‘sākotnējs’.