orķestris
orķestris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
PiemēriSimfoniskais orķestris.
- Simfoniskais orķestris.
- Džeza orķestris.
- Stīgu orķestris.
- Operas orķestris.
- Orķestra pavadījums.
- Diriģēt orķestri.
Stabili vārdu savienojumiPūtēju orķestris.
- Pūtēju orķestris — orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
2.Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
PiemēriOrķestrī vietas ieņēma vijolnieki.
- Orķestrī vietas ieņēma vijolnieki.
Cilme:No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra ‘laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī’.