ornaments
ornaments lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
PiemēriĢeometrisks ornaments.
2.joma: mūzika Melodijas izrotājums (piem., melisms, pasāža).
Cilme:No latīņu ornamentum ‘rotājums’.