individuāls
individuāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
individuāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
individuāli apstākļa vārds
1.Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
PiemēriRaksturs ar individuālām iezīmēm.
- Raksturs ar individuālām iezīmēm.
- Individuāls risinājums.
- Individuāli uzskati.
2.Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.
PiemēriIndividuāls ražojums, darbs.
- Individuāls ražojums, darbs.
- Individuālā saimniecība.
3.Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
PiemēriIndividuāls pasūtījums.
- Individuāls pasūtījums.
- Individuāla pieeja.
4.Atsevišķs, vienreizējs.
PiemēriIndividuāls gadījums.
- Individuāls gadījums.
- Izskatīt individuāli.
Cilme:No latīņu individualis, individuus ‘nedalāms’.