inducēt
inducēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
PiemēriInducēt likumsakarības.
2.formā: trešā persona; joma: fizika Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
PiemēriInducētā strāva.
Stabili vārdu savienojumiInducēta radioaktivitāte.