maniere
maniere lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
PiemēriRunas maniere.
1.1.formā: daudzskaitlis Uzvedība, izturēšanās veids.
PiemēriSmalkas manieres.
2.Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
PiemēriUnikāla muzicēšanas maniere.
2.1.Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
PiemēriGleznojuma maniere.
Cilme:No franču manière.