maniere
maniere lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
PiemēriRunas maniere.
- Runas maniere.
- Lasījuma maniere.
- Ģērbšanās maniere.
1.1.formā: daudzskaitlis Uzvedība, izturēšanās veids.
PiemēriSmalkas manieres.
- Smalkas manieres.
- Sliktas manieres.
- Iemācīties labas manieres.
2.Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
PiemēriUnikāla muzicēšanas maniere.
- Unikāla muzicēšanas maniere.
- Pianisma pasaulē valda dažādas manieres.
2.1.Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
PiemēriGleznojuma maniere.
- Gleznojuma maniere.
- Gleznot simboliskā reālisma manierē.
Cilme:No franču manière.