īpašs
īpašs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
īpaša -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
īpaši apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
PiemēriĪpašs uzdevums.
3.Paredzēts noteiktam nolūkam.
PiemēriĪpašs svētku tērps.