Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
savs
savs piederības vietniekvārds; vīriešu dzimte
sava piederības vietniekvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
PiemēriKatram savs noslēpums.
  • Katram savs noslēpums.
  • Uztaisīt savu mājas lapu.
  • Noteikt savu temperamenta tipu.
  • Atvadīties no sava kuplā matu ērkuļa.
  • Spēlēties savā pagalmā.
  • Runāt savā valodā.
Stabili vārdu savienojumiAtbildēt ar savu galvu. Ēst savu maizi.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
PiemēriSavs sporta treneris.
  • Savs sporta treneris.
  • Dzīvot pie saviem vecākiem.
  • Piensaimnieki turpina plēsties savā starpā.
  • Atzīt kļūdas savā darbā.
  • Noguldīt naudu bankā uz sava vārda.
  • Nestrādāt savā profesijā.
  • Viesoties savā dzimtajā pusē.
  • Pretoties savam liktenim.
  • Sasniegt savu mērķi.
Stabili vārdu savienojumiNodot savu balsi. Pa savai modei.
1.2.Tāds, kas ir (kā, piem., priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
PiemēriPārņemt savā varā visu pasauli.
  • Pārņemt savā varā visu pasauli.
  • Filma bija mani pārņēmusi savā varā.
2.Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
PiemēriKatram savs noslēpums.
  • Katram savs noslēpums.
  • Katrai tautai ir savas paražas.
  • Pitons ēd pa savai modei.
3.Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
PiemēriSavas stundas veltīt darbam, savas – atpūtai.
  • Savas stundas veltīt darbam, savas – atpūtai.
3.1.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
PiemēriTiepīgi palikt pie sava.
  • Tiepīgi palikt pie sava.
Stabili vārdu savienojumiDarīt savu. Pa savam. Pastāvēt pie sava.
4.Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
PiemēriStrādāt pie sava režisora.
  • Strādāt pie sava režisora.
  • Tu esi savs puika!
5.Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds4.
PiemēriNoiet savus sešus kilometrus.
  • Noiet savus sešus kilometrus.
  • Vēlos iekrāt savu naudiņu.
5.1.Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
PiemēriDzīve savā ziņā ir kompromiss.
  • Dzīve savā ziņā ir kompromiss.
  • Atmiņas nav nekas cits kā sava veida iztēle.
  • Grāmata savā ziņā ir autobiogrāfiska.
Stabili vārdu savienojumi(Glabāt) kā (savu) acuraugu. (Ir) kur (savu) galvu nolikt. (Iz)just uz savas ādas.