kāds
kāds vietniekvārds; vīriešu dzimte
kāda vietniekvārds; sieviešu dzimte
1.jautājamais vietniekvārds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
PiemēriKāds būs ēkas augstums?
- Kāds būs ēkas augstums?
- Kāds ir jaunais skolotājs?
- Kāds šodien būs laiks?
- Kādas ir tavas domas par to?
1.1.Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
PiemēriKāds šodien datums?
- Kāds šodien datums?
2.nenoteiktais vietniekvārds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
PiemēriKāds mīksts spilvens!
- Kāds mīksts spilvens!
- Kāda jauka smarža!
- Ar kādu spēku viļņi triecas pret molu!
- Kādus jaunumus uzzināju!
3.nenoteiktais vietniekvārds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
PiemēriIenāk kāds vīrietis.
- Ienāk kāds vīrietis.
- Lūst kāds sauss zars.
- Viņš klusām dzied kādu dziesmu.
Stabili vārdu savienojumiMute ir ciet (kādam).
- Mute ir ciet (kādam) sarunvaloda — saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
3.1.Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
PiemēriKādu dienu doties pastaigā.
- Kādu dienu doties pastaigā.
- Kādu vakaru zvanīja pie durvīm.
- Iznākt no meža pie kādām mājām.
- Uzrāpties kādā augstākā kokā.
4.nenoteiktais vietniekvārds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
PiemēriPagāja kāda nedēļa.
- Pagāja kāda nedēļa.
- Kādas pāris stundas atpūsties.
- Nobraukt kādus desmit kilometrus.
- Aiziet kādu gabalu tālāk.
- Sapulcējušies kādi simts cilvēki.
4.1.Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
PiemēriIelikt krāsnī vēl kādas pagales.
- Ielikt krāsnī vēl kādas pagales.
- Pasacīt kādus vārdus.
5.lietvārda nozīmē, nenoteiktais vietniekvārds Nezināms cilvēks.
PiemēriPie durvīm kāds klauvē.
- Pie durvīm kāds klauvē.
- Kāds atstājis somu.
5.1.Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
PiemēriPasaukt kādu kaimiņu palīgā.
- Pasaukt kādu kaimiņu palīgā.
- Kādam jānāk līdzi.
6.saikļa nozīmē, attieksmes vietniekvārds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
PiemēriViņš saprot situāciju, kādā atrodas.
- Viņš saprot situāciju, kādā atrodas.
- Māja bija tāda, kādu to aprakstījis rakstnieks.
6.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "lai kāds" vai vārdu savienojums "lai arī kāds" Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
PiemēriLai kādas bēdas, laiks tās dziedē.
- Lai kādas bēdas, laiks tās dziedē.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie nagiem. (Kādam) līp pie pirkstiem. (Kāds) nelabais dīdīja. (Kāds) velns dīdīja.
- (Kādam) līp pie nagiem idioma — saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (Kādam) līp pie pirkstiem idioma — saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (Kāds) nelabais dīdīja sarunvaloda — saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns dīdīja sarunvaloda — Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- Aizlikt kāju priekšā (kādam) idioma — radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- Aizmest kādu (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Aknas ir (kādam) idioma — sarunvaloda saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
- Apmest kādu līkumu idioma — pastaigāties.
- Aptīt (kādu) ap pirkstu idioma — sarunvaloda ar viltību pakļaut sev.
- Augt (kāda) acīs idioma — gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- Bieza āda (kādam) idioma — sarunvaloda saka par nejūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
- Bieza galva (kādam) idioma — sarunvaloda saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
- Biezs maks (kādam) idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kam ir daudz naudas.
- Bruģēt ceļu (kādam) idioma — palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
- Būt (kāda) rokās idioma — būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
- Būt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Būt kāda ādā idioma — sarunvaloda iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- Diezin kāds sarunvaloda — 1. Nav zināms, kāds.2. Sevišķs; īstens.
- Diezin kur (kāda) kauliņi balinās idioma — saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- Diezin kur (kāda) kauliņi balo idioma — saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- Ēna krīt uz kādu idioma — saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
- Ēst kāda maizi — būt kāda apgādībā.
- Gluma āda kādam idioma — sarunvaloda saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- Ielīst kāda ādā idioma — sarunvaloda iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- Iet (kāda) pavadā idioma — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
- Iet pie kāda idioma — apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- Ievadīt (kādās) sliedēs idioma — panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- Ievirzīt (kādās) sliedēs idioma — panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- Ir zobs (uz kādu) idioma — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
- Iztaisīt no kāda cilvēku — sarunvaloda izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- Kaut kāds — 1. Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).2. nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; mazsvarīgs.
- Kā radīts (kaut kam, kādam) idioma — ļoti piemērots.
- Kā uzburts (uz kādu, uz ko) idioma — saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
- Kāda joda pēc idioma — sarunvaloda izsauciens, paužot neizpratni, dusmas, sašutumu.
- Kāda vella pēc idioma — kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- Kādā jaukā dienā idioma — reiz, negaidot, pēkšņi.
- Kāds (nu) kurš; kāds (nu) kurais — saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
- Kāds nekāds; kāds nebūt sarunvaloda — 1. Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.2. Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību.3. Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.4. Aptuvens (par skaitu, daudzumu).5. sarunvaloda Kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
- Kādu Dievs devis idioma — sarunvaloda saka, samierinoties ar to, kas ir.
- Kādu jauku dienu idioma — reiz, negaidot, pēkšņi.
- Kāja paslīd (kādam) idioma — saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
- Kārts šūpulis (kādam) idioma — ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- Klauvēt pie kāda durvīm idioma — griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
- Krist (kāda) rokās idioma — nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- Liekt galvu (kāda priekšā) idioma — 1. Parādīt cieņu, godu.2. Izrādīt padevību.
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām idioma — ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) idioma — cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- Mākoņi savelkas pār (kāda) galvu idioma — saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
- Melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) idioma — saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- Melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) idioma — saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- Mest aci (uz kādu) idioma — izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- Mest acis (uz kādu) idioma — izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- Mest acīs (kādam) (ko) idioma — atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- Mest ārā (kādu) sarunvaloda — Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- Mest laukā (kādu) — panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- Mest sejā (kādam) (ko) idioma — atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- Mīt (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- Nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts idioma — saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
- Nav ne ar kādu naudu atsverams idioma — saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Nav ne vēsts (no kāda, no kā) idioma — nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
- Nav visi mājās (kādam) idioma — sarunvaloda saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
- Nākt pie kāda idioma — būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- Ne mats no galvas nenokritīs (kādam) idioma — saka, garantējot (kāda) drošību.
- Ne par kādu naudu idioma — nekādā gadījumā.
- Nekaunēties ne no kāda darba — nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- Nest cauri (kādu) sarunvaloda — muļķot, izjokot.
- Nest uz rokām (kādu) idioma — ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- Nodot grožus (kādam, kāda rokās) idioma — uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Nogrūst (kādu) no ceļa sarunvaloda — panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- Nokļūt (kāda) nagos sarunvaloda — nonākt (kāda) varā, pakļautībā.
- Nokļūt (kāda) rokās idioma — būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
- Nokļūt (kāda) zobos idioma — tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- Nolikt pie vietas (kādu) idioma — pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
- Nolīdzināt ceļu (kādam) idioma — palīdzēt (kādam) sasniegt vēlamo, novērst šķēršļus.
- Nomaukt ādu pār acīm (kādam) sarunvaloda — nežēlīgi sodīt, izrēķināties.
- Nomirt (kāda) rokās — nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- Nonākt (kāda) rokās idioma — 1. Tikt nogādātam.2. Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
- Noņemt cepuri (kāda priekšā) idioma — apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
- Noraut galvu (kādam) sarunvaloda — bargi nosodīt, nobārt.
- Nostāties uz (kāda) ceļa — izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- Novelt uz (kāda) pleciem idioma — atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- Novelt vainu (uz kādu, ko) idioma — vainot (kādu, ko).
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras sarunvaloda — izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- Ņemt uz grauda (kādu) sarunvaloda — bārt, rāt, arī izzobot.
- Pa (kādu) līniju sarunvaloda — saistījumā, sakarā (ar ko).
- Pacelt glāzi (par kādu, par ko) — paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- Pacelt roku (pret kādu) idioma — iesist (kādam).
- Par labu kādam — saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- Par nastu (kādam) idioma — tā, ka apgrūtina citus cilvēkus.
- Parādīt (kādam) pigu idioma — nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- Paskatīties acīs (kādam) idioma — justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- Pasniegt palīdzīgu roku (kādam) idioma — sniegt palīdzību, palīdzēt.
- Pašaut kāju priekšā (kādam) idioma — radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- Pārdot savu dvēseli (kādam) idioma — nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda.
- Pārspēt kādu viltībā — būt viltīgākam.
- Piekarināt (kādu) birku idioma — izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- Piekārt (kādu) birku idioma — izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- Piekopt (kādu) amatu — strādāt (par ko).
- Piespiest (kādu) pie sienas idioma — nedot (kādam) izvēles iespēju.
- Plāns maks (kādam) — saka, ja kādam ir maz naudas.
- Posts man (ar kādu)! idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Prāts (kādam) nav mājā sarunvaloda — saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Prāts (kādam) nav mājās sarunvaloda — saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Rakt bedri (kādam) idioma — darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- Rakt kapu (kādam) idioma — apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
- Rādīt ar pirkstu (uz kādu) idioma — 1. Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.2. Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
- Rādīt garu degunu (kādam) sarunvaloda — 1. Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.2. Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- Rādīt mēli (kādam) idioma — paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
- Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) idioma — būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- Redzēt kādam cauri idioma — pilnīgi izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- Reti kāds — tikai dažs.
- Sadot piparus (kādam) idioma — sarunvaloda bargi izrāt, sodīt (kādu).
- Sagatavot ceļu (kādam) idioma — radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) idioma — izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- Sēdēt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- Sēsties (kādā, kādam) krēslā idioma — ieņemt kāda amatu.
- Sēsties kādam uz kakla idioma — pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
- Skaitīt pātarus (kādam) idioma — sarunvaloda pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- Skraidīt (kādam) pakaļ idioma — sarunvaloda vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- Skriet (kādam) pakaļ idioma — sarunvaloda pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- Spiež kā nasta (kādu) idioma — saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- Spļaut virsū (kādam, uz ko) idioma — sarunvaloda nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- Spļāviens dvēselē (kādam) idioma — sarunvaloda nievīgs, nicinošs aizvainojums.
- Spļāviens sejā (kādam) idioma — sarunvaloda nievīgs, nicinošs aizvainojums.
- Staigāt kāda pēdās idioma — sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
- Stāties blakus (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Stāties ceļā (kādam, kam) idioma — traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- Stāties līdzās (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Stāties uz (kāda) ceļa idioma — izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- Stāvēt blakus (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Stāvēt klāt (kādam) idioma — pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- Stāvēt līdzās (kādam, kam) idioma — būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- Taisīties klāt (kādam) idioma — sarunvaloda labināties ap kādu.
- Tāds ir, kāds ir idioma — saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- Tīkot pēc (kāda) dzīvības idioma — vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- Tīkot pēc (kāda) sirds idioma — censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Tīt kādu ap pirkstu idioma — sarunvaloda pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- Trūkst (kādas, vienas) skrūves idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- Tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) idioma — saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- Tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) idioma — saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- Tupēt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Turēt labu prātu (uz kādu) idioma — būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- Turēt ļaunu prātu (uz kādu) idioma — būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- Uz (kāda) birkas sarunvaloda — uz kāda rēķina.
- Uz (kāda) pamata — ar (kādu) iemeslu, pamatojumu.
- Uz (kāda) rēķina — izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
- Uz (kāda) vārda — tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- Uzgāzt vainu (kādam, kam) idioma — vainot (kādu, ko).
- Uzgrūst vainu (kādam, kam) idioma — vainot (kādu, ko).
- Uzkraut uz (kāda) pleciem idioma — likt gādāt, rūpēties (par ko).
- Uzvelt uz (kāda) pleciem idioma — panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
- Uzvelt vainu (kādam, kam) idioma — vainot (kādu, ko).
- Vērst acis (uz kādu, uz ko) — pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
- Virināt kādas durvis idioma — bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- Zāģēt nervus (kādam) sarunvaloda — kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- Zemu krist (kāda) acīs — zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
- Žults aptekas (kādam) idioma — saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.