kadiķis
kadiķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
PiemēriSmilšainā nora apaugusi ar kadiķiem.
Stabili vārdu savienojumiKadiķa oga.
1.1.Šā krūma (vai koka) koksne.
PiemēriKadiķa spieķis.
Stabili vārdu savienojumiKadiķu ģints.
Normatīvais komentārs:Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. “Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika” 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā “Latvijas daba” 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003).