Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāds.
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (200):
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
- piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
- veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
- nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
- atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
- samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
- suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
- uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
- paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
- ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
- muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
- spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
- piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
- nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- otrs Dažs, kāds.
- viens Dažs, kāds.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
- nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
- dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
- pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
- guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
- dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
- uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- individualitāte Īpašību kopums, ar ko (kāds) atšķiras no citiem.
- brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- jelkāds Jebkāds.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veselā.
- dažs kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- viens kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
- taure kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- kategorija kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
- pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
- rādīt Ļaut, ka (kāds) izmeklē, noskaidro (ko).
- pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
- rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
Atrasts piemēros (200):
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. kāds klauvēja pie rūts.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- nū "Nū, nū," kāds skubināja zirgu.
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- pieklaudzināt Agrā rītā kāds pieklaudzina pie loga.
- ai Ai, kāds prieks!
- iekāsēties Aiz durvīm kāds iekāsējās.
- aizkrist Aiz kakla aizkrīt kāds rasas piliens.
- satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- izskatīties Apskatīties, kāds izskatās dzenis.
- apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
- piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
- nekāds Ar laiku saproti: ja no rīta pamosties nekāds, sportā rezultāti iet uz leju.
- piejoņot Ar skaļu taurēšanu piejoņoja ugunsdzēsēji – kāds bija tos izsaucis.
- ārprāts Ārprāts, kāds viņš ir idiots!
- radikāls Atbildību par terora aktu uzņēmies kāds radikāls grupējums.
- riebeklis Atklājās, kāds viņš ir riebeklis.
- iegāzties Atsprāgst durvis, un kāds iegāžas istabā.
- nogrābt Basketbolistu droši vien nogrābs kāds naudīgāks klubs.
- uzšāvējs Bērna tēvs ir kāds uzšāvējs.
- iekrekšķēties Blakus istabā kāds iekrekšķējās.
- ķiķināties Blakus kupejā ķiķinās kāds pārītis.
- nostāt Blakus manai mašīnai nostāj kāds džips.
- kavēklis Ceļā gadījies kāds kavēklis.
- paslavēt Cilvēkam patīk, ja viņu kāds paslavē.
- arogants Cilvēks var būt arogants, ja ir kāds cits, kas to pieņem.
- stūris Dažā tīrumā palika kāds neiesēts stūris.
- jebkāds Der jebkāds darbs.
- stringi Diez vai ir kāds atsedzošāks apģērba gabals par stringiem, ko pat grūti saukt par apģērbu.
- manufaktūrists Divdaļīgas metāla pogas radījis kāds Anglijā dzīvojošs dāņu manufaktūrists.
- grūtums Draugam palīdzēt nav nekāds grūtums.
- nosmīnēt Draugs ironiski nosmīnēja: "kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
- saukt Dzirdu, ka mani kāds sauc.
- ē Ē, vai tur kāds ir?
- izsūtāms Es tev neesmu nekāds izsūtāmais.
- savāds Ezera niedrēs apmeties kāds savāds putns., tas esot pat ierakstīts Sarkanajā grāmatā.
- mugurpuse Gājējam no mugurpuses kāds sekoja.
- tumšs Gandrīz katrā pagastā atrodams kāds tumšais kakts, kāda nomale..
- pauninieks Gandrīz katru dienu Kalna Kaibēniem klīstot garām kāds pauninieks, un tie tādas mantas [rotas lietas] labprāt ņemot pretim.
- paslīdēt Garām paslīdēja kāds stāvs.
- savākt Garderobē atklāju, ka kāds savācis manu jaku.
- niekkalbis Grāmatas autors nav nekāds jokdaris vai niekkalbis.
- pateikt Grūti pateikt, kāds rītdien būs laiks.
- zobgalis Ģimenes galvu ātrās runas manieres dēļ kāds zobgalis iesauca par Čivi.
- galli Hronika sākas no 1382. gada, kad kāds gallu jūrnieks vētras dēļ piestājis šai krastā..
- ieklausīties Ieklausīties, vai kāds nenāk.
- naktsputns Iekliedzas kāds naktsputns.
- kāds Ienāk kāds vīrietis.
- turienietis Ieradies kāds turienietis.
- iesvilpties Iesvilpjas kāds putns.
- aizrunāties Istabā kāds klusi aizrunājās.
- noklepoties Istabā kāds pāris reižu noklepojās.
- palūkot Izgāju uz ceļa palūkot, vai kāds nenāk.
- izklausīties Izklausās, ka dārzā kāds staigā.
- apsmieties Ja kāds kolēģis apsmejas, tad skaties kolēģim starp uzacīm, nevis acīs, un dari, kas jādara.
- tad Ja kāds lūdz palīdzēt, tad palīdzi.
- arestants Ja kāds nozog zirgu, nodedzina kādu māju, nosit cilvēku, tad tādu saņem ciet, sasien un ieliek cietumā. Tas tad ir arestants.
- pārstāvēties Ja kāds produkts pārstāvas, tas vairs nav lietojams.
- uzlikt Ja neveicas, tad izprāto, ka kāds uzlicis lāstu.
- piedauzīties Ja nu kāda māsa savus dotumus izlikusi apskatei, kāds vājāks brālis laikam gan var pie tā piedauzīties.
- strīds Ja starp mums gadās kāds strīds, ātri salabstam.
- tēvadēls Ja tagad nāktu kāds tēvadēls cīnīties, ikviena dzīvnieku aizsardzības biedrība sāktu protestēt un aizstāvētu pūķi..
- paraudzīt Jāparauga kāds garāks koks.
- zemteksts Jautājumā jaušams kāds zemteksts.
- tvīksme Kā vaigā zied tvīksme! kāds prieks, kāda līksme!
- iespurgties kāds aiz muguras iespurcas.
- aizkāsēties kāds ārā aizkāsējās.
- kāds kāds atstājis somu.
- talants kāds bagāts vīrs, dodoties ceļojumā, saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu: vienam kalpam piecus talantus, otram divus un trešajam vienu talantu.
- bišķis kāds bišķis siena vēl palicis.
- kāds kāds būs ēkas augstums?
- alga kāds darbs, tāda alga.
- auns kāds es esmu auns!
- iekrākties kāds gulētājs stipri iekrācas.
- uzdrāzt kāds iedzēris vadītājs var uzdrāzt virsū.
- iedzimtais kāds iedzimtais parāda ceļu.
- ieķērkties kāds ieķērcas aizsmakušā, drebošā balsī.
- ieteikties kāds ieteicās, ka vajadzētu atvērt logu.
- saželēt kāds ir ērkšķogu ievārījums – saželējis ciets vai šķidrs?
- kāds kāds ir jaunais skolotājs?
- godavārds kāds ir jūsu godavārds?
- virsraksts kāds ir pasaku krājuma virsraksts?
- rezultāts kāds ir rezultāts?
- zagt kāds ir slepus pieslēdzies pie koplietošanas skaitītāja un zog elektrību.
- uzlīkumot kāds izlīkumo pa kāpnēm.
- ķērkt kāds ķērc pārvērstā balsī.
- laist kāds laida akmeni tieši logā.
- ložņāt kāds ložņā pa biezajiem krūmiem.
- izlocīties kāds mēģina izlocīties no sacensībām.
- kāds kāds mīksts spilvens!
- ieklauvēties kāds nedroši ieklauvējās pie durvīm.
- nelietis kāds nelietis ozolu aizdedzinājis.
- atkrist kāds nieks jau atkrīt.
- pasniegties kāds no [televīzijas] kameru vīriem pasniedzās un draudzīgi paspieda Svena elkoni.
- nospert kāds nospēris viņa pasi.
- nošvirkstināt kāds nošvirkstina sērkociņu.
- okšķerēties kāds okšķerējies pa viņas dokumentiem.
- uzbiezēt kāds par to naudu uzbiezēja.
- pārgalvnieks kāds pārgalvnieks pie Vanšu tilta mēģina pārpeldēt Daugavu.
- piedurties kāds piedūrās meitenes plecam.
- uzbrāzties kāds pielūdzējs koncertā uzbrāzies uz skatuves.
- pīpināt kāds pīpina, lai viņu palaiž garām.
- šņirkstināt kāds pļavā šņirkstināja izkapti.
- ragulops kāds ragulops saskrāpējis mašīnai durvis.
- sisties kāds sitās pie durvīm.
- skaistums kāds skaistums paveras no kalna uz pilsētu!
- sakarīgs kāds skolotājs uzskatāms par sakarīgu?
- dip kāds steidzas augšā pa kāpnēm – dip, dip, dip.
- svoločs kāds svoločs aizdedzinājis pie durvīm papīrus.
- kāds kāds šodien būs laiks?
- kāds kāds šodien datums?
- datums kāds šodien ir datums?
- meklēt kāds tevi meklē!
- sapogāties kāds tu izskaties, varēji vismaz sapogāties!
- sakārot kāds tumšā pievakarē sakārojis tava maka saturu.
- uzost kāds var uzost patiesību.
- misēties kāds vārds runā misējās.
- scenārijs kāds varētu būt sliktākais scenārijs, ja iecerētais neizdosies?
- paraut kāds varētu paraut līdzi līdz Saldum?
- rakāties kāds vīrs rakājas pa atkritumu konteineriem.
- iegriezties Kājā iegriezies kāds asums.
- svešinieks Kāpņutelpā stāv kāds svešinieks.
- marasms Kaut kāds marasms!
- murgi Kaut kāds murgs.
- šuri muri Kaut kāds šuri muri viņiem jaunībā ir bijis.
- iečirkstēties Kaut kur iečirkstas kāds putns.
- iesaukties Kaut kur iesaucas kāds putns.
- rēgoties Ko rēgojies acu priekšā, vai tev nav darāms kāds darbs?
- pendele Komandai nav tādas spēles, kurā nebūtu kāds pendelis.
- sadirst Labi sadirs, tad kāds noticēs.
- nopukšķināt Laiku pa laikam garām nopukšķina kāds traktors.
- noplanēt Laiku pa laikam virs galvas noplanē kāds vanags.
- slīcināt Laukos, ja kāds palika bez suņa, tad dabūja no tiem kaimiņiem, kuriem tobrīd mājās kucēni gadījušies, un kaimiņi vēl priecīgi, ka nav jāslīcina.
- dižs Loms nav nekāds dižais.
- lūk Lūk, kāds viņš izskatās!
- kāds Lūst kāds sauss zars.
- uzdirst Man ir uzdirst uz to, vai kāds lasīs.
- āķis Matemātikas uzdevumā ielikts kāds āķis.
- piekantēties Meitenei nopietni piekantējies kāds puisis.
- šaut Mežā kāds šauj.
- ūvināt Mežā kāds ūvina.
- mīlēt Mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- pavalgs Miltu biezputrai vajadzīgs piens vai kāds cits pavalgs.
- pārāks Nav nekāds pārākais ātrums.
- nožmiegt Ne jau pirmo reizi te kāds kādu nožmiedz.
- neba Neba viņš kāds zaļknābis.
- okšķerēt Neciešu, ja kāds okšķerē manā dzīvē.
- lohs Neesi nekāds lohs.
- mīkstpēdiņš Neesmu jau nekāds mīkstpēdiņš.
- nekāds Neesmu nekāds gaišreģis.
- makšķernieks Neesmu nekāds lielais makšķernieks.
- orākuls Neesmu nekāds orākuls, kas var dot atbildes uz visiem sarežģītajiem jautājumiem.
- nekāds Neesmu nekāds stiprinieks.
- nīdējs Neesmu nekāds suņu un kaķu nīdējs.
- zaļknābis Neesmu nekāds zaļknābis, man ir jau 42.
- prātnieks Nekāds lielais prātnieks no skolotā jaunieša nesanāca.
- runātājs Nekāds runātājs viņš nav.
- ne- Nekāds.
- dienaszaglis Nepaiet neviena diena, kad te neiemaldītos kāds dienaszaglis.
- pozēt Nepozē, esi tāds, kāds tu esi!
- pasolīt Neticēt visam, ko kāds pasola.
- tēls No tumsas iznira kāds tēls.
- stāvs Pa ielu garām pagāja kāds pazīstams stāvs.
- apstrādāt Pa nakti kāds apstrādājis mašīnu.
- vājprātīgs Pa rajonu klīst kāds bīstams vājprātīgais.
- kukainis Pa sienu rāpo kaut kāds kukainis.
- kutināt Pamosties no tā, ka kāds kutina pēdas.
- pavilkties Par šo darbu maksā tīri labi, varbūt kāds varētu pavilkties.
- parau Parau, kāds te skats pa logu!
- kalendārs Paskatīties kalendārā, kāds ir datums.
- polšs Pats jau nekāds dižais dzērājs nebiju. Ar Artūru pirms pusgada bijām sastiķējuši .. polšu..
- pārtraucējs Pēc atbildēm uz jautājumiem lektors atsāk runāt, bet šoreiz pārtraucējs ir kāds students, kuram palikušas neskaidrības.
- gājējs Pēc kritiena viņš nekāds gājējs nebija.
- nekauņa Pēkšņi kāds nekauņa aiziet mums priekšā.
- bailīgs Pie durvīm kāds bailīgi klauvēja.
- kāds Pie durvīm kāds klauvē.
- piegrabināt Pie durvīm kāds piegrabina.
- piestreipuļot Pie mums piestreipuļo kāds manāmi iereibis kungs.
- lohs Pie stūres sēž kaut kāds lohs.
- nelabums Piemeties kāds nelabums.
- pieņemt Pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- sūkties Pieturā apkampies sūcas kāds pārītis.
- zīsties Pieturā zīžas kāds pārītis.
- tukšinieks Prīdis kabatā taustīja naudu; viņš nu nebija nekāds tukšinieks.
- gals Priedes galā sēdēja kāds putns.
- ķēmīgs Puiku sauca Rodrigo. Vismaz kāds labums. Šis nevarēs nerroties par viņas [Billes] ķēmīgo vārdu. Pašam tāds.
- steiga Rakstītajā tekstā steigas dēļ reizēm iztrūka kāds burts.
- salds Raksturs man nav nekāds saldais.
- zvilus Ratos zvilus gulēja kāds vīrs.
- Goliāts Re, kāds goliāts izaudzis!
- iedziedāties Reizēm iedziedas kāds putns.
- ieklepoties Reizēm kāds klusu ieklepojas.
kāds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV