žļurkstēt
žļurkstēt 3. pers. žļurkst, pag. žļurkstēja intransitīvs, darbības vārds
žļurkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
žļurkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām žļurkst izmirkušie māli.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
PiemēriVīrs ienāk istabā, atstādams uz grīdas savu žļurkstošo kedu pēdas.