žņaudzīt
žņaudzīt žņaugu, žņaugi, žņauga, pag. žņaudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
PiemēriŽņaudzīt rokās cepuri.
- Žņaudzīt rokās cepuri.
- Nervozi žņaudzīt durvju rokturi.
- Meitene satraukti žņauga ziedu kātus.
Stabili vārdu savienojumiŽņaudzīt dūres. Žņaudzīt rokas.
- Žņaudzīt dūres — vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
- Žņaudzīt rokas — vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
1.1.Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
PiemēriKaķi nedrīkst raut aiz astes vai žņaudzīt.
- Kaķi nedrīkst raut aiz astes vai žņaudzīt.
2.Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
PiemēriVilnas apģērbu pēc mazgāšanas nedrīkst žņaudzīt, tas jānotecina.
- Vilnas apģērbu pēc mazgāšanas nedrīkst žņaudzīt, tas jānotecina.
Stabili vārdu savienojumiŽņaudzīt pirkstus.
- Žņaudzīt pirkstus — vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.