žņaudzīt
žņaudzīt žņaugu, žņaugi, žņauga, pag. žņaudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
PiemēriŽņaudzīt rokās cepuri.
Stabili vārdu savienojumiŽņaudzīt dūres. Žņaudzīt rokas.
1.1.Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
PiemēriKaķi nedrīkst raut aiz astes vai žņaudzīt.
2.Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
PiemēriVilnas apģērbu pēc mazgāšanas nedrīkst žņaudzīt, tas jānotecina.
Stabili vārdu savienojumiŽņaudzīt pirkstus.