žļurkstēt
žļurkstēt 3. pers. žļurkst, pag. žļurkstēja darbības vārds; intransitīvs
žļurkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
žļurkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām žļurkst izmirkušie māli.
- Zem kājām žļurkst izmirkušie māli.
- Zābakos žļurkst ūdens.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
PiemēriVīrs ienāk istabā, atstādams uz grīdas savu žļurkstošo kedu pēdas.
- Vīrs ienāk istabā, atstādams uz grīdas savu žļurkstošo kedu pēdas.