žņerkstēt
žņerkstēt 3. pers. žņerkst, pag. žņerkstēja darbības vārds; intransitīvs
žņerkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
žņerkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSmiltis žņerkst zobos.
- Smiltis žņerkst zobos.
- Spaini velkot augšā, akas ķēde tinas un žņerkst.