liekt
liekt liecu, liec, liec, pag. liecu darbības vārds; transitīvs
liekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
PiemēriLiekt sakarsēto metāla stieni.
- Liekt sakarsēto metāla stieni.
- Liekt izsautētās klūgas.
- Ābeles zarus liec augļu smagums.
1.1.Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
PiemēriLiekt ķermeņa augšdaļu uz leju.
- Liekt ķermeņa augšdaļu uz leju.
- Liekt galvu sāņus.
- Liekt kāju celī.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
PiemēriGrūtības viņu nespēj liekt.
- Grūtības viņu nespēj liekt.
- Dzīve viņu liekusi un lauzusi, atņēmusi daudzus sapņus un ilūzijas.
Stabili vārdu savienojumiLiekt deviņos līkumos. Liekt galvu (kāda priekšā). Liekt līkumu. Liekt loku. Liekt muguru.
- Liekt deviņos līkumos idioma — 1. Ļoti liekties.2. Izrādīt padevību, glaimot.
- Liekt galvu (kāda priekšā) idioma — 1. Parādīt cieņu, godu.2. Izrādīt padevību.
- Liekt līkumu idioma — virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- Liekt loku idioma — virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- Liekt muguru idioma — 1. Smagi strādāt.2. Izrādīt padevību (kāda priekšā).
- Liekt septiņos līkumos idioma — 1. Ļoti liekties.2. Izrādīt padevību, glaimot.
- Liekt trijos līkumos idioma — 1. Ļoti liekties.2. Izrādīt padevību, glaimot.